Kredītreitings

Kredītreitings palīdz kreditoriem un pakalpojumu sniedzējiem novērtēt klienta spējas un gatavību savlaicīgi apmaksāt finansiālās saistības. Ar šī instrumenta palīdzību kreditori vēlas gūt labāku priekšstatu par debitora uzticamību, naudas plūsmu un iespējamām izmaiņām maksātspējas disciplīnā. Kredītreitingu izmanto gan starptautiskās kredītreitingu aģentūras (Standart & Poor`s, Moody`s, Fitch) vērtējot valstu, pašvaldību un lielo uzņēmumu kredītspēju, gan bankas, apdrošināšanas kompānijas, namīpašnieki, darbadevēji, vērtējot potenciālās sadarbības iespējas ar konkrēto privātpersonu vai uzņēmumu.

Eiropā dažāda veida kredītreitinga aprēķina metodikas darbojas jau vairāk kā sims gadus, bet Latvijā šī instrumenta izmantošana vēl ir savā sākumstadijā. Daudz lielāku uzmanību kreditori un pakalpojumu sniedzēji Latvijā jau tradicionāli pievērš parādnieku reģistros apkopotajai informācijai par privātpersonas kavētajiem maksātājiem. Šīs datu bāzes uztur privāti uzņēmumi – kredītbiroji un ievietot vai aplūkot informāciju par parādniekiem tur var ikviens komersants, kas ir noslēdzis sadarbības līgumu ar konkrēto kredītbiroju.

Kā veidojas kredītreitings un kādēļ tas ir svarīgs?

Privātpersonu kredītspējas novērtējums tiek veidots, pamatojoties uz virkni faktoru, un tiek ranžēts skalā no 1 līdz 10 vai pat 1 līdz 1000. Augstāks kredītreitings nozīmē, ka pakalpojuma izmantošana vai preču iegāde būs izdevīgāka. Klientam tiks piemērota zemāka procentu likme un/vai komisijas maksa un arī kopējie līguma nosacījumi visbiežāk būs pretimnākošāki.

Jau tradicionāli kredītreitingu visvairāk ietekmē 4 faktori (prioritārā secībā):

  • maksājumu vēsture – vai visi maksājumi ir veikti savlaicīgi. Vai ir bijuši kavēti maksājumi, ja, jā, cik ilgi? Vai parāda atgūšana ir nodota parādu piedzinējiem vai tiesu izpildītājiem? Vai ir veikta ārpustiesas vienošanās par parāda apmaksu, maksātnespējas procedūra, kustamā vai nekustamā īpašuma izsole.
  • kredītsaistības jeb parādsaistības – šobrīd izmantotie kredītu veidi (auto līzings, hipotekārais kredīts, kredītkartes, ātrais kredīts, patēriņa kredīts, studiju vai studējošā kredīts) un to kopējais apmērs. Cik lieli ir ikmēneša maksājumi, kāds ir parādu apmaksas termiņš. Jo mazākas saistības, jo labāk.
  • kredīta izmantošanas vēsture – cik ilgi jau izmantojat aizdevumu(s). Ilga un savlaicīga kredītsaistību izpildes disciplīna tiek vērtēta pozitīvāk nekā godrpātīgi pildītas saistības pāris mēnešu garumā.
  • jauni kredīti – piesakoties papildus aizdevumam, kreditors vērtē, cik nesen esat ņēmuši pēdējo aizdevumu. Ja tikko esat ņēmuši, piemēram, patēriņa kredītu vai kredītkarti un gribēsiet paņemt hipotekāro aizdevumu , tas var tikt vērtēts kā risku palielinošs faktors.

Tradicionāli pirmie 2 kredītreitingu ietekmējošie lielumi veido gandrīz 70% no kopējā kredītreitinga, taču kā jau minējām katrā valstī tiek izmantota cita metodika un Latvijā šobrīd vēl nav izveidots vienots kredītreitinga reģistrs.

Kādi papildus faktori var ietekmēt iespējas sadarboties vai saņemt kredītu?

Kredītreitings ir nozīmīgs faktors, taču tā ir tikai daļa no kopējās formulas, kas palīdz kreditoriem pieņemt lēmumu. Papildus kredītreitingam praksē var tikt vērtēti arī šādi faktori:

  • vai pēdējā gada laikā esat izmantojuši patēriņa vai sms kredītus
  • kādiem mērķiem tērējat līdzekļus un, cik lielu daļu novirzat alkoholam, izklaidēm un azartspēlēm
  • vecums
  • ienākumi
  • izdevumi
  • sociālie pabalsti
  • darba vieta
  • attiecību statuss (precējies/neprecējies)
  • bērnu skaits
  • dzīves vieta
  • aktīvi (uzkrājumi, piederošie kustamie un nekustamie īpašumi)

Vērtējums

Varam secināt, ka šobrīd ir grūti objektīvi novērtēt, kā veidojas banku, nebanku aizdevēju un citu uzņēmumu lēmums par konkrētu nosacījumu piemērošanu konkrētam klientam. Iespējams, pastāv iekšējie noteikumi vai pamācības, kas nosaka, ka, izpildoties vairākiem specifiskiem nosacījumiem var tikt piemērota zemākā iespējamā vai gluži pretēji augstākā procentu likme vai komisijas maksa. Papildus tam Latvijas likumi nosaka, ka klientam ir tiesības piedāvāt izmaiņas līguma nosacījumos. Ja kreditors būs ieinteresēts iegūt Jūs kā klientu, kompromisi ir iespējami. Pretējā gadījumā pastāv iespēja, ka jebkuri ierosinājumi atdursies kā pret sienu.

Tuvākajos gados, visticamāk, kredītreitings kļūst par aizvien nozīmīgāku faktoru kredīta saņemšanai. Varam pieļaut, ka jau šobrīd šo instrumentu aktīvi un efektīvi iekšējai lietošanai izmanto nebanku kreditori, nodrošinot, ka klientu izvērtēšana noris zibenīgi un aizdevumi tiek piešķirti dažu minūšu laikā. Visiem pārējiem, neskaitot bankas, atliek gaidīt kopēja kredītreitinga datu bāzes izveidi, jo mazajiem uzņēmumiem nav tādas kapacitātes, lai to paveiktu saviem spēkiem. Vadošo lomu vienota kredītreitinga datu bāzes un atbilstošu likumu izveidē varētu uzņemties Finanšu ministrija, saņemot atbalstu no Latvijas komercbanku asociācijas un citām iesaistītajām un ieinteresātajām pusēm.

Aktuālo informāciju attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar kredītreitingu Jūs varat atrast portāla sadaļā Jaunumi. Informācija tiek regulāri papildināta.