Kā uzlabot kredītreitingu?

By | March 10, 2017

Esam noskaidrojuši, kas ir kredītreitings un, kas to ietekmē, taču vienlīdz svarīgi ir noskaidrot, kā uzlabot kredītreitingu. Daļa iedzīvotāju, kas iekļauti parādnieku reģistros cenšas noskaidrot, kā uzlabot kredītvēsturi, taču kredītvēsture ir tikai daļa no kredītreitinga.

Pirmais ar ko sākt, pirms vērsties pie kreditora ir nomaksāt parādus par kuriem informācija parādās parādnieku datu bāzēs. Ja Jums ir nenomaksāti parādi, tad sadarbība ar kredītiestāde vai pat nebanku aizdevējiem, visticamāk, būs problemātiska. Apstākļos, kad kredītvēstures datu bāzēs iekļautie pārkāpumi ir novērsti, tas būs redzams un iespējas aizņemties būs lielākas.

Otrs mājasdarbs, kas būtu jāpaveic ir līdzšinējo parādsaistību samazināšana. Nav noslēpums, ka bankas tradicionāli skatās, lai ikmēneša maksājumi par aizdevuma apkalpošanu nepārsniegtu 30% – 40% no mājsaimniecības budžeta. Šeit, protams, tiek ņemti vērā arī citi uzdevumi un rēķināts, vai klientam atliek līdzekļi dzīvošanai pēc kredītstaistību izpildes. Situācijās, kad potenciālais klients ar atlikušajiem 60% – 70% ienākumu nespēs segt citus tekošos maksājumus vai apmierināt pamatvajadzības, aizdevums tiks atteikts. Ja Jums ir paņemti vairāki mazie kredīti un vēlaties aizņemties, piemēram, mājokļa iegādei, ir svarīgi tos nomaksāt. Ideālā gadījumā īstermiņa ātros aizdevumus nevajadzētu ņemt vismaz gadu pirms pietiekšanās ilgtermiņa kredītam kredītiestādē. Cilvēki, kas regulāri izmanto ātros kredītus neapšaubāmi var tikt vērtēti kā riska grupa, jo nespēj pastāvīgi sabalansēt savu budžetu un paļaujas uz aizņemšanos.

Trešais uzdevums, kas jāpveic, lai uzlabotu kredītreitingu ir pastāvīga darba vieta. Strādāt uz pārbaudes laiku vai atrasties jaunā amatā, protams, ir interesanti, taču kreditorus interesē aizņēmēja ienākumu regularitāte. Klients, kurš konkrētā darba vietā būs strādājis vismaz vienu gadu neapšaubāmi būs uzticamāks par to, kurš strādā vien pāris nedēļas vai mēnešus. Vērts pieminēt, ka kredītreitingu var ietekmēt tikai ziņas par pastāvīgu, oficiālu darba vietu. Nelegāli ienākumi, aplokšņu algas u.c. peļņas gūšanas veidi, kas nav oficiāli pārbaudāmi netiks ņemti vērā.

Ceturtais – veiciet maksājumus savlaicīgi. Šobrīd Latvijā vēl netiek apkopoti dati par ikdienas maksājumiem par pakalpojumu izmantošanu, ko cilvēki veic savlaicīgi. Varam pieļaut, ka pārskatāmā nākotnē šī situācija varētu mainīties un kredītreitingu ietekmēs arī pozitīva maksājumu disciplīna. Jau šobrīd komercbankām un to meitasuzņēmumiem ir pieeja Latvijas bankas uzturētajam kredītu reģistram, kurā glabājas dati par klientu maksājumiem un noslēgtajiem līgumiem ar kredītiestādēm un to meitasuzņēmumiem.

Situācijās, kad ar paša pūlīniem vien nepietiek, lai iegūtu pietiekami zemu aizdevuma procentu likmi, daļa kreditoru piedāvā iespēju piesaistīt galvotāju vai nodrošināt ķīlu. Šāda iespēja nav visiem, kas vēlas aizņemties, bet tiem, kam ir, vajadzētu rūpīgi izvērtēt, vai šāds papildus risks ir attaisnojams. Visbiežāk viens par otru galvo laulātie, vecāki par bērniem un otrādi.

Varam secināt, ka kredītreitinga uzlabošana nav vienas dienas jautājums un ir nepieciešama pārdomāta pieeja. Lai arī oficiāli kredītreitings pagaidām vēl tiek izmantots salīdzinoši reti, pārskatāmā nākotnē tā nozīme noteikti pieaugs, līdz ar to ir vērts sākt rīkoties savlaicīgi. Cilvēkiem, kuriem nav nekad ņemts aizdevums nevajadzētu skriet ratiem pa priekšu un aizņemties tikai tādēļ, lai izveidotu sev kredītvēsturi. Šāda pieeja būtu attaisnojama ASV iedzīvotājiem, kur ilglaicīgas kredītsaistības un korekta maksājumu disciplīna tiek vērtēta kā pozitīvas fakts, bet Latvijā kredītreitinga precīza formula vēl nav atklāta un šis instruments tiek izmantots ierobežotā apjomā.